1.1. Apdullināšana

Apdullinātais nokrīt uz viena ceļa. Ja apdullinātajam piemīt prasme „imunitāte pret apdullināšanu”, viņš to paziņo un pieceļas kājās. Ja nav – uz apdullināšanas laiku spēlētājs tēlo atrašanos bezsamaņā.
Apdullināšana tiek veikta, ar tuvcīņas ieroča kātu iesitot starp lāpstiņām un sakot „apdullināts”. Apdullināšanas laiks - spēlētājs lēni skaita līdz 300. Apdullinātais skaita, klusi čukstot vai galvā. Pēc šī laika beigām apdullinātais nāk pie samaņas. Apdullinātais neatceras neko, kas ir noticis viņa bezsamaņas laikā.
Lielās cīņās (kaujas vienību sadursme, pilsētas ieņemšana) apdullināšana nav iespējama.

1.2. Sasiešana

Sasietais personāžs attēlo sasieto locekļu kustību ierobežojumus/nekustīgumu. Ap sasienamajiem locekļiem tiek apmestas virves cilpas. Tās var noņemt tikai, „pārgriežot” ar spēles ieroci, kuram ir griezējmala. Spēlētāju var arī iekalt važās, kuras modelē ķēdes un aproces. Važu aprocēm ir jābūt ar atslēgu.

1.3. Pārmeklēšana

Ja spēlētājam pasaka, ka viņš tiek pārmeklēts, viņš atdod visus spēles priekšmetus. Pārmeklēt var personāžus, kas ir sasieti, apdullināti, smagi ievainoti vai miruši. Spēles priekšmeti tiek atdoti kopā ar spēles tehnikas iedarbību (piemēram, lāstu).

1.4. Kuluārā slepkavība

Kuluārā slepkavība izraisa spēlētāja, pret ko tā tiek pielietota, acumirklīgu nāvi. Kuluāro slepkavību nevar izdarīt cīņas laikā. Uzbrūkošajam spēlētājam ir jāimitē ieroča ar īsu asmeni cirtiens no upura mugurpuses. Spēlētājs – upuris attēlo „klusu” nāvi.